Vairāk un plašāk par EFT
Emocijfokusēta terapija (EFT) ir pasaulē izplatīts, mūsdienīgs, zinātnē balstīts, integratīvs psihoterapijas virziens, kas savu efektivitāti ir pierādījies darbā ar virkni psihisko veselības problēmu, attiecību problēmu, kā arī cilvēka ikdienas izaicinājumu. Plašāk par EFT lasiet rakstā.
EFT
Pamatideja
Emocijfokusēta terapija (Emotion Focused Therapy, EFT) ir humānistiskais-pieredzē balstīts psihoterapijas virziens, kura pamatu pamats ir empātiskas, patiesas, rūpēs bāzetas klienta - terapeita attiecības, kur ir uzsvērta klienta apzinātības un izaugsmes veicināšana.
EFT palīdz klientiem pārvaldīt savas emocijas daudz efektīvāk, lai tās palīdz, nevis traucē risināt ikdienas izaicinājumus un problēmas, būt saskaņā ar sevi un citiem. EFT pamata ideja ir, ka emocijas pašos pamatos ir adaptīvas jeb palīdzošas, tās ir "runājošas": tās stāsta un norāda uz mums svarīgām vērtībām, mērķiem, vajadzībām un mudina rīkoties atbilstoši, ja mēs mākam tās "lasīt". Problēma ir tā, ka emocijas bieži kļūst problemātiskas un nepalīdzošas, ja cilvēks iemācās neatpazīt, ignorēt, apspiest, neizprast, neprasmīgi apieties ar tām.
EFT uzsver, ka teorētiski mācīties par emocijām, arī kognitīvi spriest un "sausi" aprunāties par emocijām nav pietiekami. EFT ar dažādu tehniku un metožu palīdzību palīdz klientam pieredzēt, piedzīvot, procesēt emocijas drošā, profesionālajā vidē. EFT sniedz iespēju pāstrādāt un transformēt neadaptīvas, t.i., nepalīdzošas, iestrēgušās emocijas saistībā ar daudzveidīgu emocionālu sāpīgu pieredzi tā, ka tās kļūst par adaptīvām emocijām, t.i., atbilstošas un piemērotas atbildes reakcijas konkrētajā situācijā. EFT ir spēcīga un daudzpusīga psihoterapeitiskā pieeja, kas palīdz cilvēkam attīstīt emocionālo intelektu, kas, savukārt, nozīmē veselīgākas attiecības ar sevi un citiem.
EFT 3 pamatprincipi:
Pirmkārt, Emocijas EFT nav tikai kaut kas, ko nosaukt vārdā, emocijas EFT izpratnē “nes” stāstu, kuram ir jēga un nozīme. Otrkārt, EFT liek uzsvaru nevis uz “sarunu par’ emocijām, bet gan emocionālo pieredzes aktivēšanu sesijas laikā, iekšējo emocionālo procesēšanu. Treškārt, EFT iesaista darbu ar ķermeņi, veicinot ķermeniskās pieredzes, sajūtu apzināšanos un integrēšanu kopējā notiekošā bildē kā būtisku terapeitiskā darba sastāvdaļu.
EFT uzsver īstas, patiesas, empātiski dziļi balstītas terapeitiskās attiecības, kā arī fokusējas uz klienta pieredzes padziļināšanu terapijas laikā. EFT sesijās aktivizē emocionālo pieredzi, palīdz izpētīt, paust, reflektēt par emocionālo pieredzi. Tāpēc EFT ir integratīva un dziļi iedarbīga psihoterapijas pieeja.
EFT
Psihoterapeitisko pieeju inegrācija
EFT ir zinātniski, empīriski pamatota, strukturēta (ir izstrādātas konkrētas intervences, tehnikas, metodes, izvērtēšana, gadījuma formulēšana u.c.) psihoterapijas pieeja, kuras vēsturiskie avoti ir: uz personu centrēta terapija (L. Rice, C. Rogers), kas uzsver empātijas, beznosacījuma pieņemšanas, patiesuma lomu psihoterapijas procesā; geštalta terapija (H. Freedman, F. Perls), kas piedāvā terapeitiskos uz procesu orientētos "eksperimentus" sesijas ietvaros (piem., tukšā krēsla metodi); eksistenciālā terapija (I. Yalom), kas runā par humānistiskiem konceptiem kā brīvība, jēga, nāve u.c.; sistēmiskā terapija, kas redz cilvēku un viņa problēmu kā daļu no lielākas attiecību iekšējās un ārējās sistēmas. EFT vairāk nekā 40 gadu laikā ne tikai integrēja, bet arī aktualizēja, papildināja, transformēja terapeitiskās pieejas un metodes atbilstoši aktuālajām psiholoģijas, neirofizioloģijas tendencēm un atziņām, attīstot savu unikālo ceļu. Mūsdienās EFT ir kļuvusi par zinātnē balstītu neohumānistisko psihoterapeitisko pieeju.
EFT
Vēsture
EFT ir izplatīts psihoterapijas virziens Kanādā, ASV, Austrālijā un arī Eiropā. EFT saknes ir meklējamas 1980. gadā, taču kopš tā laika EFT ir piedzīvojusi daudz transformāciju. Sākotnēji EFT attīstītāji (L. Greenber, L. Rice, R. Elliott) EFT bija iecerējuši saukt par “Uz procesu un pieredzēšanu orientēto psihoterapijas pieeju” (angl. Process Experiential therapy, PE), par pamatu ņemot humānistisko, pieredzes un uz procesu fokusēto pieeju. Taču 2007. g. L. Greenberg nomainīja nosaukumu uz EFT (Emotion Focused Therapy), uzsverot emociju lomu cilvēka funkcionēšanā, atvēlot emocijām centrālo nozīmi tajā, kā cilvēks pieredz sevi gan adaptīvajā, gan neadaptīvajā veidā. EFT ir integratīva, humānistiska, uz procesu orientēta, zinātniski balstīta psihoterapijas pieeja, viena no visvairāk zinātniski pētītajām humānistiskajām psihoterapijas pieejām, kas savu efektivitāti ir pierādījusi darbā ar virkni psihisku slimību: depresija, trauksme, PTST, kompleksais PTST, kā arī darbā ar traumu u.c. EFT palīdz cilvēkiem pieņemt, izpaust, regulēt un “lasīt” savas emocijas, kā arī transformēt sarežģītus emocionālos stāvokļus. Kā integratīvā pieeja EFT strādā K. Rodžersa uz personu centrētajā stilā, kas lielu nozīmi piešķirt klienta un terapeita attiecībām, iesaistot modernākās teorijas un pieejas par emocijām.
EFT
Terapijā nevis runāt par, bet pieredzēt emocijas
EFT uzsver, ka, lai notiktu patiesas pārmaiņas un virzība psihoterapeitiskajā procesā, domāt un runāt par emocijām nav pietiekami. Emocijās ir jājūt un jāpieredz, jo tādā veidā emocijas cilvēkus iekustina un mudina viņus izpausties caur emocijām. Ja emocijas kļūst pieejamas (ne nobloķētas, ne apspiestas, ne racionalizētas), tās kļūst ietkemējamas. EFT piedāvā dažādas tehnikas un metodes, kā tiek veicināta cilvēka saikne ar savām emocijām. EFT terapeits tiek apmācīts nevis fokusēties uz saturu (cilvēki psihoterapijā nereti racionāli spriedelē, intelektualizē), bet gan uz procesu, spējot saskatīt "aiz", t.i., novērot smalkas nianses cilvēka balsī, neverbālajā komunikācijā, atpazīt t.s. "marķierus" un reaģēt terapeitiski atbilstoši. EFT uzskats, ka emocijām jābūt paustām, ir balstīts neirofizioloģijā. Smadzeņu centru aktivitātei, kas saistīta ar emocijām, būtiskas atšķiras neirofizioloģiskajā un neiroķīmiskajā līmenī no smadzeņu centru darbības, kas atbild par domāšanu. Emocijas nevar mainīt ar prātu. Tāpēc EFT nefokusējas uz jautājumu “Ko es jūtu pašlaik?” kognitīvā veidā, EFT cenšas atturēties no emociju intelektualizēšanas, bet drīzāk fokusēties uz dziļākiem pieredzes slāņiem – uz pilnvērtīgu ķermenisku procesu, kas prasa apzinātas uzmanības pievēršanu ķermenim, emociju izjušanu ķermeniskā līmenī. Cilvēkiem, kuri ir emocionāli pārsātināti, "pārpludināti" un kuru emocionālā sistēma ir noregulēta par maz ('under-regulated'), EFT palīdz emocionāli līdzsvaroties. Cilvēkiem, kuri ir emocionāli noslēgti, nepieejami, "dzīvo galvā" un kuru emocionālā sistēma ir pārregulēta par stingru ('over-regulated'), EFT palīdz nonākt saiknē ar savām emocijām, ķermeni. EFT uzskata, ka ar saprašanu vien mums nav pietiekami, lai mēs spētu atrisināt mokošos emocionālos un fiziskos stāvokļus. Saprašana tikai mazā mērā palīdz ietekmēt to, kā mēs reaģējam. Patiesas pārmaiņas var notikt tikai tād, kad mēs ejam cauri emocionālajai pieredzei.
Pieredzēt emocijas nozīmē iepazīt to, kas mums ir svarīgi (mērķis, vajadzības, vērtības), un tas, savukārt, mums palīdz rīkoties atbilstoši. Tikko mēs patiesi pieredzam to, ko mēs jūtam, mēs varam noskaidrot, kas ir vajadzības, par kurām signalizē šīs emocijas, un, līdz ar to arī mēs iegūstam norādes, kā mēs varam piepildīt savas vajadzības. "Emotions change emotions" - ir viens no galvenajiem EFT principiem, ko definējis L. Greenberg. Emocijas var transformēt tikai caur emocijām. Ne velti cilvēki saka: "Es saprotu! Bet tas nemaina to, kā es jūtos!" EFT uzsver, ka emociju stimulēšana un cilvēka emocionālās pieredzes padziļināšana terapijas sesijā veicina izmaiņas klienta emocionālajā funkcionēšanās un sevis uztverē. EFT postulē, ka emociju izpaušana, pieredzēšana kopā ar reflektēšanu drošajā terapeitiskajā vidē ir īpaši svarīga: klientiem tiek palīdzēts labāk identificēt, pieredzēt, izpētīt, piešķirt jēgu un nozīmi, transformēt, kā arī elastīgi vadīt savas emocijas.
EFT
Centrā ir emocijas, kognīcijas ir sekundāras
EFT pamatlicējs L. Greenberg, balstoties uz neirofizioloģijas atziņām, uzsver, ka “emocijas ir smadzenēs balstīts fenomens un tās būtiski atšķiras no domām. Emocijas bāzējas neiroķīmiskajos un fizioloģiskajos procesos un emocijas ir unikāla valoda, kādā runā smadzenes” (Greenberg, 2002). Kognitīvā psiholoģjia uzskata emocijas par tādām, kas seko kognīcijām, t.i., domas ietekmē to, kā mēs jūtamies, taču virkne mūsdienu aktuālo pētījumu neirofizioloģijā un neiropsiholoģijā apliecina to, ka emocijas iet pa priekšu kognīcijām. Sākumā ir emocija un tikai pēc tam mēs sākam kognitīvi apzināties, kas ar mums emocionāli notiek (piem., ja mežā ieraugām čūsku, mēs nobīstamies automātiski lecam malā, nevis sākumā domājam, ka būtu jālec malā un tikai tad nobīstamies). Tieši emocijas ietekmē to, kā tiek apstrādāta informācija, daudzos gadījumos emocionālā reakcija ir momentāla, automātiska, un domāšana pieslēdzas krietni vēlāk. Tāpēc EFT uzskata, ka ir būtiski fokusēties uz emocijām, jo emocijas sniedz indivīdam būtisku un primāru informāciju par cilvēka uzvedības motīviem. “Emotions change emotions” – pamatojoties uz zinātniskajām atziņām neirozinātnē (piem., par neiroplasticitāti), L. Greenberg apgalvo, ka mūsu atmiņās saglabātās emocionālās shēmas mēs varam transformēt uz jaunu emocionālo pieredzi, pie kam tas notiek dabiskā un plūstošā, nevis direktīvā ceļā, atbilstoši klienta gatavības pakāpei un tempam. Automātiskie disfunkcionālie emocionālie procesi un ar to saistītās problemātiskās atmiņas, kas rodas, piem., bērnībā piedzīvoto traumu dēļ, EFT tiek aktivizētas, procesētas, vietā nākot jaunām adaptīvām emocionālajām reakcijām, kas tiek noglabātas un nostiprinātas atmiņās. EFT ir veltīts daudz uzmanības, kā arī izstrādātas speciālas tehnikas un pieejas, lai process noritētu klientam drošā veidā un klients netiktu retraumatizēts. Zināms, ka traumas vienkārša verbāla atstāstīšana var spēcīgi veicināt retraumatizāciju.
EFT
Mūsdienīga uz ķermeni orientēta pieeja
Mūsdienās tiek atzīts, ka cilvēks ir veselums un veseļošanās var notikt tikai veselumā. Tāpēc mūsdienu psihoterapijas pieejām būtu jāintegrē emocijas, domas un ķermenis nevis tikai teorijā, bet arī praksē. 1981. gadā zinātnies un uz personību centrētās psihohetarpijas virziena psihoterapeits E. Gendlin postulēja, ka ķermenis “nes” sevī konkrēta veida informāciju, pie kuras var piekļūt, ja pievērš apzinātu uzmanību ķermeniskajām sajūtām. Šīs iekšējās sajūtas, kuras ir ļoti grūti raksturot vārdos, viņš nosauca par “felt sense” (Gandlin, 1981). Viņš attīstīja intervenci, ko nosauca par “Focusing”. Šī metode ietver sevī atvērtu, nesodošu un nevērtējošu uzmanību vērstu uz iekšējiem procesiem, kuri tiek izjusti, bet kuri vēl verbāli nav definēti. Fokusēšana palīdz atrast vārdus, lai nosauktu un aprakstītu šīs ķermenī izjūtamās sajūtas (piem., karsta bumba, kas rada spiedienu un spriedzi vēderā). Ķermenisku izjūtu apzināšanās un nozīmes piešķiršanai tām, mācīšanās soli pa solim verbalizēt tas, tiek izmantots EFT terapijā kā efektīvs rīks, kas palīdz klientam virzīties uz problēmas atrisinājumu jeb "felt-shift". Fokusēšanas, ko EFT izmanto kā intervences metodi, galvenais uzdevums ir palīdzēt klientam virzīt uzmanību uz konkrētajā momentā notiekošo pieredzi, kas ietekmē klienta psiholoģisko reakciju un nozīmes piešķiršanu tam, kas norisinās. Fokusēšana pārbauda, meklē vārdus, kas vislabāk atbilst, der konkrētai ķermeniskai pieredzei “šeit un tagad”. Fokusēšanas laikā notiek “telpas atbrīvošana” (angl. "clearing the space"), uzmanības vēršana uz un ķermenisku sajūtu simbolizēšana, tādējādi cilvēks iegūst neizmērojamu pieredzi, kā veidot drošas attiecības ar sevi, savu iekšējo pieredzi jeb veidot kontaktu ar savu ķermeni, kurš arī “runā”. EFT terapeits ir kā asistents, kurš palīdz klientam mācīties atspoguļot viņā notiekošo (nevis sniedz savas nozīmes, interpretācijas u.c.), palīdz palikt ar notiekošo (nebēgt, neapspiest utt.), izpētīt notiekošo, neieslīgstot pašanalīzē vai sevis kritizēšanā. EFT, izmantojot fokusēšanu apvienojumā ar maksimālo empātiju kā terapeitisko metodi, padara eksplicīto par implicītu, padara cilvēcisko pieredzi terapijā padziļinātāku un izjustāku. Vēl viens efekts, ko EFT sasniedz caur fokusēšanas uzdevumiem ir virzīšanās uz priekšu – padziļinot emocionālo un ķermenī sajūtamo pieredzi “šeit un tagad”, cilvēks virzās uz jaunu izpratni un izmaiņām: jaunām izmaiņām domās, nozīmēs, apzinātībā, emocijās.
EFT
Terapeitiem - padziļinātā kompetence cilvēka niansētajā emociju un jūtu pasaulē
EFT terapeiti padziļināti apgūst empātisku pieskaņošanos, pielāgošanos (angl. empathic attunement), t.i., terapeiti mācās pamanīt sīkas nianses klienta atbildēs (ķermeņa valodā, balsī, uzvedībā, verbālajās izpausmēs), lai patiesi dziļi izprastu un sajustu, kas notiek ar klientu konkrētajā momentā. Klienti caur to jūtas saklausīti un pamanīti. EFT terapeits, kurš ir īpaši apmācīts empātiski pieskaņoties, verbāli un uzvedības ziņā atbildēs atbilstoši klienta emocionālajam stāvoklim. EFT terapeits ļoti niansēti “pieredz” klientu šeit un tagad, nevis vadās no vispārīgiem pieņēmumiem, gudriem padomiem, savām interpretācijām, kas ļoti bieži var būt kļūdaini un klientam nesaprotami, nepieņemami. Tādējādi klients ir eksperta lomā, EFT terapeits seko klientam, un vada klientu izejot no klienta stāvokļa aktuālajā brīdī. Intervences un uzdevumi EFT ir domāti izgaismot klienta ieškējos procesus, lai klients apzināti spēj piešķirt tiem jēgu, un izprocesēt tos. Viens no būtiskiem EFT uzdevumiem ir veicināt emocijas un to raisīto reakciju apzināšanos. EFT terapeiti atšķiras no lielas daļas tradicionālo uz klientu orientēto psihoterapiju virzienu pārstāvju ar aktīvāku iesaisti klienta emocionālās pieredzes izpētē un stimulēšanā. EFT terapeiti sīki un niansēti sajūt t.s. “marķierus”, kas sniedz būtiskas norādes uz klienta grūtībām (klients var šos marķierus neapzināties un nenosaukt vārdos kā problēmas, piem., emociju apspiešana, racionalizēšana u.c.) un izvēlas atbilstošas intervences. EFT ir izstrādātas intervences, kā strādāt ar konkrētiem “marķieriem”. EFT būtiski atšķiras no lielas daļas psihoterapeitiskajām pieejām, jo palīdz klientiem nevis sarunāties un stāstīt (angl. “talking heads”), bet dziļi pieredzēt, kas ir pierādīts kā efektīvāka pieeja pārmaiņām. EFT, neskatoties uz to, ka tā ir uz procesu orientētā pieeja, ir struktūrēta: intervencēm ir konkrēts mērķis, tām ir sākums, vidus un nobeigums. Skaidra struktūra sniedz klientam drošību un skaidru virzienu. EFT terapeits ir aktīvs, viņš aktīvi sadarbojas ar klientu, “sekojot” klienta pieredzei (nevis liekot savu bildi iekšā) un “vadot” terapeitisko procesu. EFT tehnikas ir ļoti attiecības balstošas, nevis tehniskas un bezpersoniskas. EFT liek lielu uzsvaru uz attiecībām, lai klientus justos droši dalīties, iesaistīties, izpaust savas grūtības un emocionālās sāpes, ievērojot klienta tuvākās attīstības zonu un robežas. Tā kā EFT terapeits padziļināti apgūst t.s. “advanced emphatic attunement”, EFT terapeits “jūt” klientu, viņš iet klienta tempā, viņš neies par ātru un par tālu klienta pieredzē, ja klients tam nebūs gatavs. Tādējādi EFT terapija ir izteikti iejūtīga, tajā pašā laikā virzoša un nestagnējoša.
Atsauces
Rakstu sagatavoja: EFTA Latvija
Rakstā izmantota informācija no:
Elliott, R., Watson, J.C., Goldman, R. N., & Greenberg, L.S. (2025). Learning Emotion-Focused Therapy A Comprehensive Guide, 2.nd Edition. American Psychological Association.
Harte, M. (2019). Processing Emotional Pain using Emotion Focused Therapy. Australian Academic Press.
Visa EFTA Latvija vietnē izvietotā informācija ir EFTA Latvija vai tās sadarbības partneru intelektuālais īpašums. Atsauce uz EFTA Latvija ir obligāta.