"Kas notiek ar cilvēkiem, kad viņi atver sirdi? Viņiem kļūst labāk!"
/H. Murakami/
Tā ir liela uzdrošināšanās, meklēt atbalstu no malas tad, kad ir grūti.
Tā ir liela veiksme, ja paveicas atrast speciālistu, kurš ir drošs, uzticams un zinošs pavadonis, kam atvērt sirdi.
Tā ir liela daļa no izdošanās, ja pieeja, kas tiek izmantota terapeitiskajā darbā, uzrunā, atbilst vērtībām un vajadzībām.
Iet "terapijā" vai psihoterapijā?
Cilvēki nereti domā, ka viņi ies vai iet "vienkārši terapijā'. Taču pasaulē pastāv vairākas psihoterapijas skolas jeb virzieni. Kaut arī darbs notiek ar cilvēka psihi un psihiskām grūtībām, attiecībām, krīzēm u.c., nepastāv tādas vienas un vienotas "terapijas". Katrs no psihoterapijas virzieniem ir attīstījis savu pieeju un tehnikas.
Kaut arī tiek postulēts, ka psihoterapijas veiksmes atslēga ir nevis psihoterapijas virziens un tehnikas, bet gan terapeitiskās attiecībās, ir jāatzīst, ka terapeitiskās attiecībās patiesi ir pamatu pamats un primārais balsts psihoterapeitiskajai sadarbībai. Tajā pašā laikā zināms, ka psihoterapeitiskās pieejas patiesi ir ļoti daudzveidīgas un specifiskas. Tāpēc, kas der vienam cilvēkam, var nederēt un neuzrunāt citu.
Nereti cilvēki mēdz mainīt psihoterapeitu nevis tāpēc, ka ir bijis nepiemērots speciālists, bet gan tāpēc, ka psihoterapijas pieeja, ko speciālists izmanto, nav bijusi piemērota cilvēka vajadzībām.
Vienmēr ir vērts izzināt un būt informētam gan par speciālista izglītību, kvalifikāciju, gan par psihoterapijas virzienu, kādu speciālists praktizē. Savukārt to, kā darbojas konkrētais psihoterapijas virziens, var pieredzēt tikai procesā.
Kāpēc izvēlēties Emocijfokusētu terapiju?
01
EFT ir gan praksē, gan zinātnē bāzēts psihoterapijas virziens. Tas nozīmē, ka EFT kā psihoterapeitiskā pieeja ir ne tikai teorētiski pamatota, bet arī regulāri pārbaudīta, testēta, analizēta un iztirzāta atbilstoši kvalitātes un efektivitātes kritērijiem.
02
EFT saknes sniedzas 20. gs. 50-ajos gados, tajā pašā laikā tā ir progresīva, aktuāla un mūsdienīga psihoterapijas pieeja, kas jūtīgi reaģē uz mūsdienu cilvēka psiholoģiskajiem un attiecību izaicinājumiem, piedāvājot piemērotas un efektīvas psihoterapeitiskās tehnikas darbam ar virkni problēmu.
03
EFT ir pierādījusi efektivitāti darbā ar virkni psihiskās veselības problēmām: depresija, ģeneralizētā trauksme, sociālā trauksme, traumatiskā pieredze, PTSS u.c. Taču EFT pieejas un tehnikas ir specifiski izstrādātas un vērstas arī uz attiecību problēmu, ikdienas emocionālo izaicinājumu - prokrastinācija, apgrūtināta lēmumu pieņemšana, emociju regulācija u.c. risināšanu.
04
Profesionālajā un zinātniskajā vidē pieaugot kritikai par 'verbālo terapiju' (centrā ir saruna) neefektivitāti, īpašu atzinību gūst psihoterapijas virzieni, kas vērsti uz cilvēku kopveselumā. EFT uzrunā to, kas ir "ārpus vārdiem", integrē emocijas, ķermeni, kognīcijas, tādējādi sniedzot ievērojami dziļāku un transformējošāku pieredzi.
05
EFT fokusējas uz pieredzes aktīvu pārstrādi "šeit un tagad", kas sniedz klientam iespēju nevis verbalizēt, stāstīt par savu pagātni, tagadni, bet gan risināt specifiski konkrētu problēmu. Fokuss ir uz dziļu emocionālo pieredzēšanu, neproduktīvu un neadaptīvu emociju procesēšanu, tādējādi transformējot tās veselīgā un sev palīdzošā veidā. EFT nav pasīva, bet izteikti aktīva psihoterapijas pieeja, tajā pašā laikā tā ir ļoti empātiska, iejūtīga, neinvazīva un nevardarbīga.
06
EFT ir ļoti humāna pieeja, kas "skatās ārpus rāmjiem", centrā ieliek cilvēku un viņa stāstu. EFT strādā ar cilvēka pieredzi, sāpēm, emocionālo iestrēgumu, kas ir krietni dziļāk, tālāk par diagnozēm un to definējošām vadlīnijām. EFT vienlaicīgi ir ļoti elastīga psihoterapeitiskā pieeja - to vada cilvēka stāsts "šeit un tagad", nevis protokols. Tajā pašā laikā tā ir arī strukturēta un mērķtiecīga pieeja, kur "marķierim" jeb cilvēka sniegtajai emocionāli nozīmīgajai informācijas vienībai ir izstrādātas atbilstošas intervences un tehnikas.
