EFT niansēta emociju valoda
Emocijfokusēta terapija (EFT) T aplūko emocijas ļoti niansēti, smalki diferencējot emocijas gan pēc to kvalitātes, gan intensitātes, gan funkcijām, gan apskatot emociju uzslāņošanos un to unikāko lomu cilvēka veselībā un attiecībās ar sevi un citiem. EFT pieeja emocijām balstās aktuālajās neirofizioloģijas un psihoholoģijas teorijās. Vairāk par to rakstā.
EFT
Emocijas kā centrālais un noteicošais aspekts
Emocijas nes sevī būtisku informāciju par to, kā mēs jūtamies vidē: tās mums rāda, vai mēs spējam vidē, kurā atrodamies realizēt mums svarīgus mērķus, vērtības, vajadzības. EFT emocijas ir valoda, kuru lasot, mēs spējam palīdzēt sev. Emocijas ir kā signalizācija, tās ir neirobioloģiski bāzētas un darbojas vēl pirms cilvēks sāk domāt un apzināties notiekošo. Piem., ja krūmos kaut kas skaļi čab, cilvēks sekunžu daļās satrūksies, sastings vai sāks bēgt, pirms vēl sāks domāt un izsvērt kognitīvi situāciju (Kas tur notiek? Vai tas ir bīstami? Vai man jābēg vai nav?). Emocijas ir attīstījušās krietni ātrāk par valodas attīstību, tāpēc tās ir preverbālas. Piem., zīdainis pauž virkni emociju, tādējādi signalizējot par savām vajadzībām, pirms vēl ir iemācījies runāt, kognitīvi analizēt informāciju. Augot un attīstoties, mēs emocijas apaudzējam ar sarežģītām kognīcijām. Emocijām piemīt unikāla īpašība – būt starpniekam starp ķermeni un prātu.
EFT
Adaptīvās un neadaptīvās emocijas
EFT skata emocijas ļoti niansēti. Saskaņā ar EFT ne visām emocijām ir vienāds efekts. Emocijas mēdz būt adaptīvas jeb palīdzošas, kā virzienrādītāji tam, kā atrisināt problēmu. Taču emocijas mēdz būt arī neadaptīvas jeb nepalīdzošas, iestrēgstošas vai apspiestas. Neadaptīvās emocijas mūs nevis virza uz priekšu, bet tieši otrādi – sagādā milzīgu distresu. EFT mērķis ir nolobīt neadaptīvās emocijas kā sīpolu mizas un palīdzēt cilvēkam drošā vidē un veidā nonākt un izreaģēt primārās emocijas, tādējādi atrisinot sarežģītus emocionālos stāvokļus un problēmas.
EFT
Primārās emocijas
EFT niansēti diferencē emocijas arī pēc to funkcijas: primārās un sekundārās emocijas. Primārās emocija ir bāzes jeb universālas emocijas, ar kurām daba ir apveltījusi visus cilvēkus, neatkarībā no rases, nacionalitātes. Tās ir septiņas: prieks, dusmas, skumjas, bailes, riebums, pārsteigums jeb ieinteresētība, kauns. EFT tās sauc par primārām emocijām, tāpēc ka tās vairs nevar noreducēt jeb saskaldīt citās daļās un piedāvā mums būtisku informāciju. Primārās emocijas mīt mūsu smadzeņu stumbrā, kur notiek sākotnējā informācijas pārstrāde, kas ir būtiskas izdzīvošanai. Tieši bāzējoties uz šo zibenīgo informācijas analīzi šajā smadzeņu centrā, cilvēks spēj reaģēt ātri, nedomājot. Primārās emocijas ir tās emocijas, ko cilvēks izjūt un pauž kā pirmās, ja nonāk konfrontācijā ar konkrētu situāciju, vai arī apspiež, ja jūtas nedroši paust tās. Pārējās kompleksās emocijas izriet no šī primārajām emocijām – nereti tas ir salikums no dažādām primārajām emocijām, kuras vēl vairāk sarežģī tām klāt pievienotās kognīcijas. Piem., vainas izjūta mēdz būt kombinācija no tādām emocijām kā dusmas, riebums un kauns, ko papildina kognitīvās komponentes.
EFT
Adaptīvas un neadaptīvas primārās emocijas
Adaptīvās primārās emocijas ir tūlītējas. Tajās var ātri nonākt, bet no tām var arī ātri iziet. To funkcija ir vai nu izdzīvošana, vai arī labsajūta. Tās sniedz cilvēkam kritisku informāciju par vidi, kurā viņš atrodas konkrētajā momentā. Tās sniedz jēgu, vērtību un virzienu. Piem., bailes reāla apdraudējuma gadījumā, skumjas zaudējuma gadījumā, dusmas vardarbības gadījumā. Katrai adaptīvai primārai emocijas atbilst viena vai vairākas piemērotas reakcijas. Piem., dusmas, ja tiek izmantotas adaptīvi un atbilstoši, sniedz pārliecību un iedrošina rīkoties, kad cilvēks tiek apdraudēts – cīnīties, aizstāvēties, ja kāds fiziski uzbrūk; skumjas palīdz izsērot zaudējumu – mēs norobežojamies, lai dziedinātos un meklējam komfortu; ja mēs pieredzam primārās adaptīvās bailes, tās mūs sagatavo rīcībai apdraudējuma gadījumā (cīnīties vai bēgt); kauns primāri adaptīvi signalizē mums par to, ka esam rīkojušies neatbilstoši, liek koriģēt savu uzvedību. Primārās adaptīvās emocijas nevar risināt kognitīvi, jo primārās emocijas bāzējas limbiskajā nervu sistēmā un tā reaģē uz briesmām ātrāk, nekā mēs vispār sākam ar prātu apzināties, ka atrodamies briesmās. Taču emocijas ne vienmēr ir palīdzošas. Kad cilvēka emocionālais kompass ir izjucis, cilvēks neizmanto emocijas palīdzošā veidā. Ir trīs veidi, kā emocijas tiek pieredzētas neadaptīvā jeb disfunkcionālā un nepalīdzošā veidā. Neadaptīvās primārās emocijas ir primārās emocijas, kas tiek pārspīlētas vai arī neatrisinās. Tās joprojām ir cilvēka fundamentālās primārās emocijas, taču tās vairs nav veselīgas un nepalīdz funkcionēt. Tās nepalīdz vairs cilvēkam tikt galā ar situāciju konstruktīvi, pašregulēties. Cilvēki nereti jūtas šajās emocijās iestrēguši mēnešiem vai pat gadiem. Piem., dusmās iestrēdzis cilvēks kļūst rupjš, uzbrūkošs; skumjās iestrēdzis cilvēks nespēj atrisināt savas sēras un kļūst depresīvs un norobežojies; neadaptīvas primārās bailes noved pie sastingšanas, trauksmes, panikas; neadaptīvs kauns nozīmē slēpšanos un izvairīšanos no citiem. Neadaptīvās primārās emocijas mēs atpazīstam tad, kad situācija jau ir beigusies, bet emocionālā reakcija pie noteiktā palaidēja (angl. ‘trigger’) “uzpeld” atkal un atkal. Nereti mēs apzināmies to, taču saprašana vien mums nepalīdz atrisināt šo mokošo stāvokli un nemaina to, kā mēs reaģējam. Pārmaiņas jeb transformācija var notikt tikai tad, kad mēs nonākam pie neadaptīvās primārās emocijas un aizvietojam to ar alternatīvo emocionālo reakciju (tas nenotiek kognitīvā, bet gan emocionālā pārstrādes procesā!) Piem., kad ir aktivizētas bailes, mums ir tendence slēpties (izvairīties no tā, no kā baidāmies), taču, ja mēs piekļūstam un aktivizējam zem bailēm esošās adaptīvās dusmas, tikai tad mēs spēsim arī piekļūst pie sevis aizsargājošajām un robežas nosakošajām stratēģijām. Depresija, trauksme, vielu lietošana un ēšanas traucējumi bieži ir mēģinājumi regulēt negatīvos emocionālos stāvokļus.
EFT
Sekundārās emocijas
Emocijas mēdz uzslāņoties un samučkulēties. Tā rodas sekundārās emocijas, kas arī pieder pie neadaptīvo emociju grupas. Tās ir vai nu reakcijas uz vai arī aizsardzība pret primārajām emocijām. Sekundārās emocijas tiek izjustas ļoti spilgti, taču to paušana nedot atvieglojumu un risinājumu tā, kā to dara primāro emociju paušana. Piem., cilvēki, kuriem ir tendence uz pakļāvību, bieži raud tad, kad viņi patiesībā ir dusmīgi; cilvēki, kuriem ir grūti izpaust bailes vai skumjas, mēdz paust tās dusmu veidā. Mūsu emocionālās reakcijas uz notikumu, situāciju ļoti bieži ir tieši sekundārās emocijas – tās ir emocijas kā reakcijas uz mūsu domām un emocijām, nevis reakcijas uz situāciju kā tādu. Sekundārās emocijas vairāk ir kā reakcijas uz primārām emocijām, kas dažādu iemeslu dēļ nav tik viegli pieejamas. Piem., mēs mēdzam kļūt paškritiski, kad jūtamies ievainojami. Sekundārās emocijas arī nepasaka mums priekšā mūsu patiesās vajadzības, tās nav pietiekami informatīvas un palīdzošas mums izprast sevi patiesāk. Piem., reaktīvās dusmas patiesībā var slēpt virkni citu primāro emociju, zem kurām slēpjas mūsu patiesās vajadzības. Tāpēc mums vienmēr jācenšas aiz sekundārajām emocijām atpazīt primārās emocijas. Primārās emocijas satuvina cilvēkus, tās ļauj citiem “ieraudzīt” tevi, kamēr sekundārajām jeb reaktīvajām emocijām ir pretējs efekts – tās atgrūž cilvēkus vai rada distanci.
EFT
Instrumentālās jeb manipulatīvās emocijas
Trešais neadaptīvo emociju veids ir instrumentālās jeb manipulatīvās emocijas. Cilvēki stratēģiski aktivizē šo emociju, lai piepildītu savu vajadzību vai ietekmētu citus. Visbiežāk šis process ir automātisks un tiek paustas neapzināti. Instrumentālām emocijām nav sakara ar primārajām emocijām, tā ir emociju “izrādīšana”, “demonstrēšana” vairāk nekā emociju izjušana. Tās ir savā ziņā manipulatīvas (lai sasniegtu mērķi) un var kļūt par personības daļu. Piem., “krokodila asaras”, lai saņemtu no citiem līdzjūtību, dusmas, lai iebiedētu u.c. Kaut arī instrumentālās emocijas var izskatīties autentiskas, tomēr citi to dabiski uztver kā kaitinošas, “ne līdz galam pa īstam”, nenotic tām.
Atsauces
Rakstu sagatavoja: EFTA Latvija
Rakstā izmantota informācija no:
Elliott, R., Watson, J.C., Goldman, R. N., & Greenberg, L.S. (2025). Learning Emotion-Focused Therapy A Comprehensive Guide, 2.nd Edition. American Psychological Association.
Harte, M. (2019). Processing Emotional Pain using Emotion Focused Therapy. Australian Academic Press.
Visa EFTA Latvija vietnē izvietotā informācija ir EFTA Latvija vai tās sadarbības partneru intelektuālais īpašums. Atsauce uz EFTA Latvija ir obligāta.